ATSAUKSMES - PAR DZMA

Mūsu studentu stāsti

Vīriešu domas  par Akadēmiju  un sievām, kuras Akadēmiju apmeklē

Kristīnes stāsts par Akadēmiju citu meiteņu iedvesmai

Dzīves Mākslas Akadēmija ir izrādījusies mana mūža nozīmīgākā izglītība. Ilgu savu apzināto mūžu esmu meklējusi sevi, centusies nokārtot ar sevi attiecības un nodefinēt sevi. Būtiska daļa no tā izrādījās tā, ka es neapzinājos un nejutos ērti savā sievietes dabā. Akadēmijā es sāku ar gada kursu pie Antras, kurš ar katru nodarbību, ar katru nedēļu uzlaboja manas attiecības ar manu partneri un sevi pašu. Es izkāpu no sev zināmajiem, toksiskajiem, nemīlošajiem attiecību modeļiem, un redzēju, kā mēs abi ar  tagadējo vīru burtiski uzlabojam savas dzīves kvalitātes, tādēļ vien, ka mīlam un cienam viens otru.

Mans nākamais solis bija prakses pie Annas, kuru laikā es bez jebkādas aizķeršanās, kauna vai vainas apziņas iemācījos pateikt – es esmu skaista! Es esmu lieliska! Es esmu karaliene! Es esmu pelnījusi labāko, ko dzīve var sniegt! Man sakārtojās attiecības ar naudu un matēriju, un es no sirds apzinājos savu vērtību.

Tālāk mans ceļš veda pie Redžinas Lauras. Šo ceļu man uzsākt bija visgrūtāk, jo jutu, ka manas attiecības ar savu seksualitāti ir ievainotas visdziļāk. Tikko paspēru soli tuvāk, tā nobijos. Man tas prasīja vismaz 2 gadus līdz tomēr biju nonākusi Lauras grupā un gatava strādāt ar saviem intīmajiem muskuļiem. Viegli nebija. Visas manas nedrošības, aizvainojumi vēl bija palikuši manī pašā, gadu gadiem tranformējušies dažādās kaitēs, un bija nepieciešams laiks, lai to atveseļotu. Pēc pirmajām 4 nodarbībām jau piedzīvoju  pirmās mēnešreizes mūžā, kuras man nepagāja agoniskās sāpēs un krampjos, kuras bija vieglas, skaistas, attīrošas. Tā bija tīra laime un milzīgs solis uz sevis atgūšanu!

Pēc Lauras nodarbībām, jutu, ka esmu tuvu, lai noslēgtu savas atveseļošanās apli, kas iesākās ar manu pieņēmumu un ticību maiņu pie Antras, ar sava pašvērtējuma atveseļošanu pie Annas un savas seksualitātes atmodināšanu pie Lauras. Kā skaists ķirsītis un mana apļa noslēdzošais posms, bija mana dalība jutekliskajā plastikā pie Laurutes. Šajās trijās dienās es jutu, ka mana vairāk kā triju gadu būšana Akadēmijā ir nogatavojusi ziedu, kurš ir gatavs vērties vaļā. Tādu kaifu, tik dziļu sevis izjūtu, tādu laimi es nebiju jutusi, un apziņa, ka tālāk būs vēl tikai labāk, manī rada ārkārtīgi lielu pateicību, mīlestību, dziļu cieņu pret visu, ko Akadēmijas lieliskās skolotājas dara. Es jūtos ērti, laimīgi, kaifīgi savā būtībā! Es daru un radu ar vieglumu. Manā dzīvē ienāk lieliski cilvēki un mana vide kļūst arvien skaistāka.

Paldies jums – Antra, Anna, Laura un Laurute! Jūs esat gaismas nesējas!

Alises stāsts par Dzīves Mākslas Akadēmiju 

Vīru stāsti par sievām, kas apmeklē Dzīves Mākslas Akadēmiju