Reiz pirms padsmit gadiem, kad savā lekcijā stāstīju par brīnumaino spēku, caur ko mēs katrs šajā pasaulē nākuši. Kāda liela Mīlestība mūs radījusi, apvienojot divus tik pretējos - mammu un tēti. Stāsīju par divām pretējām plūsmām, kas miksējoties veido visu šo krāsaino, daudzformīgo no makro līdz mikro dzīvības telpu. Un tajā arī mēs.
Nākamajā reizē kāda meitene atnesa milzīgu grāmatu, kura pilna ar mikroskopā bildētām mūsu augumā notiekošajām dzīvības formām. Starp tām bija Apaugļotas olšūnas fotouzņēmus.
TAS!! Jā! Aha! ŠIS IR tas Brīnums! Nojautu, ka tieši tāda būtu mūsu ik katra pirmā bērnības bilde. Kad Mīlestībā apvienojas divi pretējie, TiKAI tad dzimst jauna dzīvība, radošais gars, evolūcija. Ar ŠO Mīlestību sākamies mēs katrs, un sākas arī Akadēmija. Mīļā un spēkpilnā “Dzīves Mākslas Akadēmija”.
Es ieskanēju to foto, un no tā izveidojām LOGO.
Tā es stāstīju šo stāstu katrā grupā vairākus gadus, klusībā pateicoties tai meitenei ar grāmatu.
Tad, kādā DzMA komandas tikšanās reizē atkal skaidroju LOGO un teicu: “Paldies tai meitenei par grāmatu Viņa noteikti būtu priecīga uzzinot, ka viņas entuziasms un pūles toreiz, stiepjot smago milzu grāmatu, devis tik vērtīgu iedvesmojumu.”
Pēkšņi kāda klusa balss saka: “Es tā toreiz biju! Kristīne!”
Es tik ļoti priecājos par trim lietām:
* Par iespēju pateikt viņai paldies.
* Par tik laimīgu pieredzi vairāku gadu garumā, ko viņa guvusi, pateicoties Akadēmijas zināšanām.
* par viņas skaisto vēlmi darboties Akadēmijas komandā, lai vēl turpinātu savu sievietes izaugsmi, nu jau daloties par šo iespēju ar citām.
Skatoties uz ŠO Logo, Tu vari tur ieraudzīt tik daudz - Akadēmiju, Mīlestību, pat savu pirmo foto.