Ar šīm jaunajām zināšanām sapratu, ka gribu “augļot” un radīt tikai to pozitīvo

Jauna nedēļa, jauni dzīves “šķirošanas” instrumenti. Šonedēļ mācījos ražot sievišķos hormonus un tik ļoooooti savā dzīvē samazināt vīrišķo hormonu radīšanu… Un cik sievišķīgi tas patiesībā nāk - visu darot lēnāk, maigāk, ilgāk, mīļāk, ar lielāku pacietību, iecietību un cieņu pret sevi un citiem. Omuļoties. Ēst lēnāk, iet lēnāk, pieņemt sevi, runāt tikai par skaisto, radošo, sapņiem, plāniem. Taču brīžiem pieķēru sevi pie domas, ka negribas vairs kontaktēties ar cilvēkiem, kuri pieraduši sūdzēties un atstāstīt negatīvās ikdienas situācijas. Ar šīm jaunajām zināšanām sapratu, ka gribu “augļot” un radīt tikai to pozitīvo, tāpēc sanāca vairāk paklusēt, vairāk pasapņot un pabūt ar sevi. Un arī ar savu “mīļāko” testosterona ražotāju - steigu - mazliet padarbojos. Mazāk centos paspēt izdarīt, ļāvos plūsmai un savam enerģijas krājumam - cik sanāk, tik sanāk - nekas, nekas - pārējo izdarīšu rīt. Mazāk steidzos un skrēju - izgāju no mājas pāris minūtes ātrāk, piecēlos no rīta mazlietiņ ātrāk, un pat atlika laiks rīta tējai ar saullēktu aiz loga. Sapratu, ka biju mirklī un mazāk dzinos pakaļ nākotnei… Šī nedēļa tiešām labi palīdzēja paķidāt savu dzīvi un arvien vairāk izkāpt no vīrišķās dzīves. Nav nemaz tik viegli, bet turpinu sevi lolot par sievieti.