Atbildība vai tomēr vaina?

Šonedēļ runājām par tēmu, kas atšķiras no līdzšinējām, jo apspriedām nevis sievišķo, bet vīrišķo. Arī tā daļa, ko mēs pavadām vīrišķajā enerģijā jāpavada kvalitatīvi. Tad nu uzzinājām daudz jauna par mentālo pasauli, kā to tīrīt, kā atbrīvot vietu un ļaut sapņiem piepildīties. Jāatzīst, ka tēma nopietna un var just, ka nu jau otrais kurss. Vairākas lietas bija tādas, ko it kā pierakstu, bet vēl līdz galam neizjūtu.

Jau iepriekš zināmais – ko justu, ja nedrīkstētu justies vainīga? – atkal tika pieminēts un taisnība, bieži jūtos vainīga par pilnīgi nesakarīgām lietām. Runājām arī par to, ka šī jušanās vainīgai ir greizā veidā savienota ar kādiem seniem priekšstatiem, piemēram, ka, ja jūtos vainīga, tātad mīlēta un laba. Maldi, bet kaut kur dziļi iesakņojušies. Ne tik lieliska bija atziņa, ka visi šie maldi traucē piepildīties sapņiem un vēlmēm. Vai nu tos izdodas pašai ignorēt vai apzināt, vai arī jāmeklē profesionāls atbalsts. Man šobrīd ir psihoterapeita atbalsts un tas palīdz. Nav protams tā, ka rezultāts ir uzreiz vai ka speciālists piedāvā burvju recepti, taču ir laba sajūta, ka ir zināms miers un virziens attīstībā.

Šonedēļ tieši aktuāla man bija situācija, kad jūtos vainīga, jo plānoju mainīt darbu un lai gan vajadzētu vienkārši priecāties, ka man ir foršs jauna darba piedāvājums, paralēli es jūtos vainīga, ka pametu veco darbu un pieviļu savu vadītāju. Protams, diezgan muļķīgi, pirmkārt, tas ir darba tirgus – tātad nekā personīga, otrkārt, tas ka jūtos emocionāli piesaistīta savam bosam – ir manā galvā. Visticamāk arī no otrā aspekta, labāka ir darba maiņa, jo citādi turpinātu fantazēt, kamēr viņš ne tuvu mani nedievina (zināms no iepriekšējām lekcijām – ja nedievina, nav ko satikties). Bet nu skaidrs, ka zināmam skumju brīdim būs jāiziet cauri, jo jūtos nedaudz kā pametot viņu. Redzu arī, ka šajā darbā man pārāk izplūdušas robežas, jo meklēju lietas, kas nav saistītas ar darbu – kā mīlestību, atzinību, siltumu.

Secinājums, ka darbam ir jābūt hobijam un vieglam, bet mīlestību jāmeklē citās attiecībās. Gribās protams pielietot visas pēdējā gadā gūtās zināšanas praksē, tāpēc ātri pieķeros tiem kolēģiem, īpaši, ja atbilst ābecei. Saprotams, ka nedaudz jocīgi, tāpēc jāmācās pacietība (viena no askēzēm) un nāks arī mans īstais un līdz tam jāliek uzsvars uz to, ka esmu savas pasaules centrs, nevis kāds cits.

Recent Posts

See All

Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala

Šeku reku, pēdējā lekcija šajā kursā klāt. Lekcija bija tāds kā kopsavilkums un tik tagad var aptvert cik ļoti daudz ir pārrunāts un uzzināts šī kursa laikā. Liekas tikko vēl bija pirmās lekcijas un n

Dzīve kā teātris

Vēl viena nedēļa paskrējusi un šoreiz lekcijā iepazināmies ar tēmu par sievietes lomām. Kā izrādās, sievietei esot attiecībās ir jābalansē starp piecām dažādām lomām. Māte vai mīļākā, kalpone vai siev

©2018 Life Art Academy