Attiecību problēmas jeb to neesamība

Pirms trim gadiem piedzīvoju ļoti sāpīgu šķiršanos no mīļākā cilvēka, kāds manā līdzšinējā dzīvē ir bijis. Tā bija tuvākā un skaistākā savienība, kādā esmu bijusi. Visus trīs kopdzīves gadus jutos patiesi mīlēta katru dienu. Nepamanīju nekādas pazīmes, ka attiecībās kaut kas būtu ne tā, tāpēc viņa aiziešana bija tik ļoti sāpīga. Vairāk kā mēnesi biju sagrauta līdz sirds dziļumiem. Biju ļoti drūmā dzīves punktā. Taču nav ļaunuma bez labuma. Lai sevi izvilktu no šīs bedres, es sāku lasīt ezotērikas un psiholoģijas grāmatas, apmeklēju nodarbības un kursus. Man pavērās cita pasaule. Sapratu, ka līdz šim dzīvoju tik ļoti nepareizi - tālu no īstās sievietes būtības. Pamazām atpazinu savas bērnības traumas, kas tik ļoti atspoguļojās manā pieaugušās sievietes dzīvē – nedrošību, kautrību, vajadzību pēc aizstāvības, upura pozīciju, mazvērtības sajūtu un daudz ko citu, kas man pašai nemanot bojāja visas manas iepriekšējās partnerattiecības. Sapratu, ka jāsāk kaut ko krasi mainīt.

Ir pagājuši trīs gadi, kopš sāpīgās šķiršanās un tagad esmu viena. Esmu bijusi uz daudziem randiņiem, ielaidusies īslaicīgās, nenopietnās attiecībās, taču nekas īsts un patiess nav izveidojies. Taču novēroju, ka šiem visiem gadījumiem ir kaut kas kopīgs - es piesaistu vai arī mani piesaista nepieejami vīrieši – precētie, kuri nevar izšķirties; brīvie, kuri nevēlas būt piesieti; tādi, kas nesaprot, ko vispār no dzīves vēlas. Atceros, ka pēc šķiršanās sev nozvērējos, ka nākamās nopietnās attiecības man būs tās īstās, galējās, lielās - ar lielu mīlu, kāzām un bērniem. Laikam kāds mani sadzirdēja, taču ļoti, ļoti vēlētos VIŅU beidzot satikt. Un zinu, ka skaistais piesaista skaisto – ir jāsāk ar sevi – jāiemīl, jāiepazīst, jānovētrē.


Līdzās šim, ĪSTĀ vīrieša gaidīšanas un gribēšanas faktam šķiet, ka dzīvoju tādā kā “pagaidu” stāvoklī. Visu laiku gatavojos - pagaidām padzīvošu te, pagaidām netaisīšu remontu, pagaidām nevilkšu tās jaunās kurpes, pagaidām nepirkšu to lietu, ko sirds kāro. Bet kam gan es taupos!? Tāda sajūta, ka es tikai gatavojos dzīvot...


Manā ģimenes kodolā ir septiņas dāmas – gan lielas, gan mazas - mammas un meitas, māsīcas un tantes, bet tikai viens stabils vīrietis - tikai vienai no četrām lielajām dāmām ir sava otra puse. Šis fakts man pēdējā laikā licis daudz domāt par vīrišķo un sievišķo enerģiju balansēšanu. Kā būt vienai un nekļūtu par visu varošu vīrieti; kā palikt un augt savā sievišķībā; kā piesaistīt, nevis atgrūst vīriešus. Ļoti ceru un ticu, ka arī šo paradoksu spēšu izprast tuvāko mēnešu laikā.


Pats galvenais iemesls, kāpēc izvēlējos iet šo sievietes dzīves mākslas ceļu, kurš arī atrisinātu visu pārējo ilgoto - par visu vairāk es alkstu kļūt par Sievieti Dievieti. Audzēt savu sievišķību, savu sievietes spēku. Atklāt to burvīgo sievietes maģiju, kura mīt katrā no mums. Kļūt par labāko, skaistāko, harmoniskāko sevis versiju. Dzīvot ar pilnu krūti. Baudīt sevi, attiecības, seksu, laimi, mīlestību, piedzīvojumus...nu tā pa īstam izgaršot dzīvi! Un man par laimi, šis ceļojums var sākties!


Sajūta kā mirklī pirms Ziemassvētkiem vai dzimšanas dienas - gaidas un ilūzijas - tādu kā brīnumiņu gaidot. Neziņa ir, taču zinu, ka kaut kas būs, kaut kas patiešām īpašs. Jau pirmajā nodarbībā iestājas miera un cerības sajūta, ka šis tiešām ir tas, kas man pietrūkst, lai iedotu to īsto garšu savai laimīgas sievietes dzīvei. Un paskainās Dimantras mīļuma, humora un harmonijas pilnais stāstījums liek sajust - jā, esmu īstajā vietā. Esmu gatava būt klātesoša, mīļa un uzmanīga ar sevi, savu iekšējo saulīti. Un patiesi nevaru sagaidīt, kas nu būs, kā būs tālāk. Jau tagad ļoti gaidu nākamo nodarbību!



Recent Posts

See All

Oksitocīnu nometne

Pirms neilga laiciņa, man bija tas prieks baudīt īpašu piedzīvojumu. Pēdējo gadu viskošākais, skaistākais, mīļākais un maģiskākais notikums – oksitocīnu nometne! Tas bija kaut kas tik patiess, sirsnīg

Gribu skaistas un gudras balsis savā galvā!

Pēdējo nedēļu ne tik vieglais uzdevums - izšķirot, pārcilāt, izvērtēt un visādi citādi padomāt par savas dzīves vīriešiem... It kā jau nekas liels, bet... Ko darīt, ja manā ikdienā vīriešu šobrīd tikp

Kādi man apkārt ir vīrieši?

Čakras. Kas tas patiesībā par zvēru?! Un cik es īsti par tām zināju līdz šim. Jā, zinu, ka tādas ir. Zinu, ka katrai sava nozīme, krāsa, vieta augumā un izpausmes veidi. Esmu lasījusi par pazīmēm, kas