Cik interesanti uz sevi un savu dzīvi paskatīties no cita skata punkta – pavisam savādāk

Jau pagājušas pāris nedēļas, kopš uzsāku šo ceļu pretī savai sievietes būtībai. Oi, cik interesanti uz sevi un savu dzīvi paskatīties no cita skata punkta – pavisam savādāk kā ierasts. Pašķirot, kas no tā visa, ko daru, domāju vai saku ir harmonijā ar manu sievietes būtību, cik no tā visa ir manis pašas priekam. Un saprotu, ka patiesībā tik daudz laika pavadu vīrišķajās nodarbēs un sajūtās... Steigties, paspēt, saņemties, piespiest sevi, salabot,  izdarīt, jo apsolīju... Mazlietiņ „pātagoju“ sevi katru dienu – dzenu kā tādu kumeliņu. Taču tagad es zinu, ka tas ir pretrunā ar visu sievišķo, visu maigo, harmonisko. Nu es sāku savu lielo šķirošanu un „tīrīšanu“, taču no tiem ieradumiem un atbildības sajūtas ir tik grūti tikt vaļā un kaut ko mainīt, un šajā situācijā it nemaz nepalīdz tik ļoti iemīļotais „teicamnieces sindroms“ – alkas pēc atzinīga novērtējuma. Taču mācos, mācos un vēlreiz mācos...saudzēt, mīlēt un mazliet arī lutināt sevi, taču šoreiz pavisam citādi kā ierasts – kā Sieviete ar lielo S.