Dabā nav noguruma

Interesanta nedēļa, jo vairākos brīžos esmu uzķērusi sajūtu, ka ir vieglāk. Ja parasti man galvā ir nepārtraukts laika plānotājs un vēlme visu kontrolēt, tad esmu nedaudz palaidusi grožus brīvāk. Lai gan ir arī baiļu sajūta (kas nu būs?), no otras puses ir pieaugusi enerģija. Izbaudot darba procesu un fokusējoties uz lietām, ko man patīk darīt jūtos labāk, nekā iepriekš, kad visu laiku tikai uztraucos par neizdarīto, ka vajadzēja labāk, ātrāk, efektīvāk. Darbā tas liekas nepierasti un protams brīžiem ir jāiespringst, bet ir iespējams atgūt mieru safokusējoties uz sevi, un nodomājot “nekas, nekas”.

Šis viss sasaucas ar pēdējā lekcijā pārrunātajiem atpūtas veidiem sievišķajai un vīrišķajai enerģijai. Iepriekš minētā kontrole, disciplīna, lēmumu pieņemšana, burtiska nekā nedarīšana ir vīrišķās atpūtas, kas sanāk līdz šim bijušas darbs. Pēdējās dienas novērojot savu dzīvi, tagad varu izprast, kāpēc man vienmēr ir paticis rūpēties, kaut vai piemēram, ja darbā kaut ko varu izdarīt, lai kādam kolēģim vai klientam palīdzētu – šo darbu neizjūtu kā “darbu”. Līdz šim man likās, ka, ja kaut ko var izdarīt bez sevis piespiešanas un grūtību pārvarēšanas, tas neskaitās un nozīmē, ka esmu slinka un netiecos uz mērķi. Tagad jau saprotu, ka orientieris ir “vieglāk” Šonedēļ ļāvu pašai sevi pieņemt -tā vienkārši ir mana sievišķā daba. Arī parūpēties par dažādiem darbiņiem, tad vienu, tad otru, kaut ko laikā nepaspēt. Un tā nav katastrofa un īstenībā viss tāpat virzās uz priekšu. Ļoti atbrīvojoša sajūta.

Sāku arī nedaudz citādi paskatīties uz vīrišķajām atpūtām- salīdzināšanu un sacensībām. Vienmēr ļoti satraucos ko citi padomās un kā izskatīšos no malas (īpaši pretējā dzimuma kompānijā). Patiesībā ļoti nogurdinoši. Es tagad pamēģināju darīt vai runāt lietas kā ir, kā man patīk. Un īstenībā tur ir kaut kāds kaifs – uzticēties sev un neanalizēt visu laiku. Dzīve ir šeit un tagad un gribās to dzīvot garšīgi. Man ir nedaudz sajūta, ka līdz šim esmu dzīvojusi kā pelēns aliņā, bet tagad gribās atbrīvoties no bailēm un ierobežojumiem, ko pati sev uzlieku. Vispār šī ir tāda brīvības nedēļa. Paskatījos no malas uz attiecībām, kuras nes prieku un kuras nē, un nepārdzīvoju, ka esmu viena. Tagad sapņošu un sapratīšu savas vēlmes un vajadzības. Nedaudz arī sajūtu savu lomu, ka man kā sievietei ir jānes tā pozitīvā enerģija, lai citus “pabarotu” ar pozitīvo nevis kādām citām sajūtām. Savā ziņā gandrīz vai misijas sajūta- būt sievietei.

PS

Ar pozitīvās runāšanas prasmēm neiet tik viegli, bet ļoti gribu runāt pozitīvi ikdienā un izvairīties no ne tik pozitīviem vārdiem.

Recent Posts

See All

Atbildība vai tomēr vaina?

Šonedēļ runājām par tēmu, kas atšķiras no līdzšinējām, jo apspriedām nevis sievišķo, bet vīrišķo. Arī tā daļa, ko mēs pavadām vīrišķajā enerģijā jāpavada kvalitatīvi. Tad nu uzzinājām daudz jauna par

Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala

Šeku reku, pēdējā lekcija šajā kursā klāt. Lekcija bija tāds kā kopsavilkums un tik tagad var aptvert cik ļoti daudz ir pārrunāts un uzzināts šī kursa laikā. Liekas tikko vēl bija pirmās lekcijas un n

©2018 Life Art Academy