Es tik runāju un runāju

Updated: Nov 13, 2019

Pēc lekcijas bija pārdomas par runāšanu, par to kam var uzticēties, kam nē, un kā saprast atšķirību. Lai gan pļāpāt ir nepieciešams īpaši par labajām lietām, pamanīju, ka bieži runāju vai aprunāju cilvēkus vai situācijas, kas nav bijušas labas, vai arī pagātnē un tāpat nav maināmas. Interesanti bija arī uzzināt mērauklu, kā atpazīt uzticamības personu – pēc sarunas paliek vieglāk. Tad nu tagad centīšos saprast, kuri cilvēki manā dzīvē ir uzticamības personas. Skaidrs arī, ka uzdevums sekot līdzi sevis pateiktajiem vārdiem un tam, par ko runāju ikdienā ar citiem cilvēkiem nav viegls, jo nemanot sanāk runāt par ierastajām tēmām, kas ietver aprunāšanu, salīdzināšanu un to, ko nemaz negribu, lai piepildītos. Bet kā jau zināms - nekas, nekas un ceru ar laiku izdosies. Ar nepacietību gaidu nākošo lekciju, jo tad mācīsimies, ko var un ko nevar runāt ar draudzenēm.