Gandrīz kā kino

Nav viegli noticēt, cik ļoti ikdiena mainījusies nedēļas laikā. Šodien no rīta man likās, ka skatos savu dzīvi pa gabalu – kā filmu – tūdaļ to izslēgšu un viss būs kā parasti. Bet šobrīd visa pasaule ir uz pauzes. Burtiski. Sākumā ir šoks un liekas viss ne tik labi, bet tad, skat, daba un vide, piemēram, attīrās. Laikam jau, ka visi kaut kur pa ātru skrējām, ja tagad tā esam spiesti piebremzēt. Man šis brīdis izaicina ar to, ka jāļaujas un jāuzticas liktenim vadīt to kā lietas virzās, jo ietekmēt neko daudz nevaru. Šī paļaušanās un nogaidīšana ir risinājums, kas prasa darbu ar sevi. Principā tā ir arī viena no sievietes askēzēm, kas visa mūža garumā jāmācās.

Ir ļoti, ļoti svētīgi, ka akadēmijas lekcijas notiek par spīti visam un kaut arī citā formātā, efekts ir tas pats – prāts ir spiests atslēgties un ielīst manī tas miers un pārliecība par sevi un nākotni, kā vienmēr pēc Dimantras lekcijām. Šajā brīdī tās, protams, ir īpaši svarīgas, jo baiļu un satraukumu virpulī, kurā atrodamies, ir tik ļoti nepieciešama tā klints, tā palaušanas un pārliecība, ko dod šis sievietes koda zināšanas. Uz zināmu atklāsmi mani vedināja aicinājums saprast, kāpēc šo laiku pavadām katra tieši savā kompānija, tieši ar šiem cilvēkiem. Man šobrīd dzīve sakārtojusi, ka pavadu laiku ar vecākiem. Acīmredzami, ka man vēl ir daudz neatrisinātu lietu no bērnības, kas nepiedotas vai neatrisinātas sēž manā zemapziņā. Varbūt, kamēr izmisīgi mēģinu nodibināt savu pašas ģimeni, man vispirms ir jāsakārto attiecības ar vecākiem. Un šī vispārējā situācija, mani uz to mudina. Redzēs kā tas izdosies, bet skaidrs, ka jau tagad aptveru cik ļoti pateicīga viņiem esmu un cik ļoti mīlu viņus, lai vai kāda bijusi pagātne. Un kopš esmu akadēmija zinu, ka nav jārakājas pagātnē, nav jāmeklē vainīgie, bet ir jādzīvo tagadnē un jādomā par skaistu nākotni.

Šīs nedēļas radīšanas lekcijas tēma bija par to kā pašas ietekmējam savu dzīvi un tās notikumus, tāpēc visi varam domāt un radīt- veselību, prieku, pārticību. Ieteikums bija arī izmantot laiku, lai apzinātu savu mīļo mīlestības valodas un tajās viņus palutināt. Var pat sadalīt, kurā dienā kurš būs luteklītis un tā pa kārtai visi tiks pie īpašas uzmanības. Svarīgi protams apzināties arī savas mīlestības valodas kā arī sapņus un vēlmes. Tagad ir brīdis, kad tās pierakstīt un sākt radīt. Neliels ieteikums bija arī šķirot literatūru- lasīt tādu, kas nes nevis aizmiršanos no pasaules, bet tādu, kas liek mainīt skatupunktu un sniedz izaugsmi. Galvenais protams audzēt sevī to gaišumu un mīļumu, kas tagad tik ļoti nepieciešamas, gan mums pašām, gan apkārtējiem.

Mums viss izdodas, esam veseli!

Recent Posts

See All

Atbildība vai tomēr vaina?

Šonedēļ runājām par tēmu, kas atšķiras no līdzšinējām, jo apspriedām nevis sievišķo, bet vīrišķo. Arī tā daļa, ko mēs pavadām vīrišķajā enerģijā jāpavada kvalitatīvi. Tad nu uzzinājām daudz jauna par

Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala

Šeku reku, pēdējā lekcija šajā kursā klāt. Lekcija bija tāds kā kopsavilkums un tik tagad var aptvert cik ļoti daudz ir pārrunāts un uzzināts šī kursa laikā. Liekas tikko vēl bija pirmās lekcijas un n