Gribu darīt blēņas

Jā, tieši tā gribās vienkārši būt neprātīgai, būt brīvai un palaist visas tās kontroles un plānus, kuros sevi iekalu. Mūžīgās piedomāšanas vai tā drīkst? un vai tā ir pareizi? - pietiek. Tik lieliska nedēļa aizvadīta un ārējie apstākļi vispār nav mainījušies, bet iekšēji – o, jā! Es vienkārši jūtos wow, un man šobrīd izdodas to kaifīgo sajūtu noturēt, un man tas ir izdevies pašai. Izskatās, ka līdz šim acīm redzot neapzināti esmu nepārtraukti gaidījusi, kad atnāks kāds un darīs mani laimīgu. Patiesībā pati varu deficītus tīri labi aizpildīt un justies labi neatkarīgi no tā, kas apkārt notiek, tā ir tāda dziļāka sajūta un tā ir ļoti, ļoti laba.

Kādas ir galvenās atklāsmes? Pirmkārt jau īstas sarunas, kurās izkristalizējās, ka piemēram, man gribās jebkam- pat attiecībām, sastādīt plānu, atrast noteikumus, atrast kādu, kurš pasaka, ko darīt. Tad es kā kārtīga teicamniece to visu pildu un sekoju noteikumiem, piemēram, bērnībā man teica, ka, lai būtu laba sieva, jāmāk gatavot, veļu mazgāt, gludināt utt – tad nu es slīpēju visas šīs prasmes un nesapratu – kāpēc neviens neapbalvo, resp – kur tad vīrs? Tāpat vēlāk – mamma, omīte un citas sievietes apkārt teica- ej uz tehnisko universitāti, ej uz kori, ej vēl uz citām nodarbēm – tur būs daudz puišu – noteikti iepazīsies. Un es atkal maksimāli mainīju nodarbes, gāju visur, pat ja negribējās, bet attiecību, kā nebija tā nebija. Pat tagad Dimantras lekcijām vienu brīdi biju pārāk fanātiski piegājusi – man visi mājas darbi izpildīti – kur rezultāts? Un ko es saprotu un šonedēļ izdarīju – palaidu to visu vaļā, to stresu, kas pat nav mans. Citādi staigāju ar pelēku mākoni virs galvas, ar nepārejošu analīzi, ka acīm redzami nepietiekami cenšos un cenšos atrast/izdomāt kādu vēl plānu, veiksmes stratēģiju, ko tādā vīrišķā veidā iemācīties. Greizi, pilnīgi un tāpēc tagad šo atmetu – ar giljotīnas metodi- negaidu kaut kādus konkrētus rezultātus – tā vietā vēršu uzmanību sev- ar mīļumu, ar mīlestības valodām pret sevi, ar sapratni un noturot to kaifa sajūtu. Man liekas šodien, ka ja es tā wow jutīšos tad visi sapņi piepildīsies.

Otra lieta, kas man norezonēja lekcijā bija, ka esmu jau liela un varu pati būt sev mamma – man nav jāuzkrauj mammai un jāgaida no mammas, lai viņa nolasītu un izpildītu manas vēlmes. Jā mammiņai kā gāja tā gāja un tādās lielas draudzenes nekad neesam bijušas, lai gan viņa cenšas no sirds, bet mums mīlestības valodas nesakrītu un esam diezgan atšķirīgas, bet tas ir OK, tas viss ir OK. Es tagad varu pati par sevi parūpēties un tad arī ar mammu varu vienkārši būt pateicībā. Nav visam jābūt ideāli, jo nekas jau nav ideāli. Tāpat saprotu, ka drīkstu atdalīt savu un vecāku dzīvi un ja viņi nevis palīdz maniem sapņiem īstenoties, bet otrādi, tad ir ok retāk tikties.

Un vēl par tām blēņām – mani priecīgākie, vieglākie un laimīgākie brīži ir bijuši, kad esmu bijusi kopā ar cilvēkiem, kuri ir devuši tādu drošības sajūtu (nevis mani kontrolējuši), ka tajā drošības sajūtā es esmu varējusi atļauties un atraisīties ierosināt visādas trakas idejas. Pavisam lieliski, kad mēs kopā kaut ko tādu esam darījuši. Varbūt ne tās lietas, ne domas nemaz nav trakas, vienkārši brīvas, nepierastas un patiešām tikai mani - tie ir mani man patīk momenti. Īsāk sakot wow! momenti, kuri jau nav pazuduši – tas wow visu laiku ir ar mani – tās emocijas un jūtas, tik jāatsauc atmiņā un augumā. Tāpēc tie cilvēki man ir mīļi un dārgi, kuri man šos laimes mirklīšus ir dāvājuši un no sirds par to pateicos un vēlos būt šo draugu un mīļo vidū.

Recent Posts

See All

Līdzsvarā

Jaunākajā lekcijā runājām par līdzsvaru attiecībās un, ka jābūt vienā svaru kategorijā. Tas nozīmē, ka lai tu teiktu jā viņam vispirms ir jāsaka jā un otrādi. Svarīgi būt tikpat egoistiskai cik esmu m

Pavasara karuselis

Pārlasīju pagājušajā reizē sarakstīto – tik traki vairs nav, vairs nejūtos kā ievainota stirna– tagad drīzāk ir ļoti liels nogurums un mēģinu saprast kā turpināt un vai turpināt konkursu, vai arī ir v

Es, es pati un Tinderis

Šodien lekcijā runājām par to kā nav vērts mēģināt izprast vīriešus, jo tas nav iespējams. Tāpat kā viņiem nav iespējams izprast mūs. Vēl arī pieskaramies tam, ka pirms dodamies attiecības, laulībā –