Gribu to bremzi palaist vaļā, bet kaut kas traucē


Strādāju un dzīvoju diezgan parastu cilvēka dzīvi. Darbs no pirmdienas līdz piektdienai, pēc darba mājas vai kāds randiņš ar draugiem, reizi nedēļā kursi, kas ir saistīti ar uzņēmējdarbību, jo saprotu, ka ir kaut kas jādara, jāaug un jāmācās. Brīvdienās parasti aktivitātes ir atkarīgas no garastāvokļa vai laikapstākļiem. Pasēdēt mājās ar vīna glāzi pie filmas vai lasot kādu grāmatu, satikties ar ģimeni vai draugiem, vienreiz gadā ceļojums. Kā jau lielākajai daļai cilvēku. Palasīju par Jums Jūsu mājas lapā un no vienas puses es saprotu, ka dzīvojam tikai vienreiz, dzīve ir jābauda un jāņem no viņas viss ko viņa dod, jāmīl sevi, jābūt pozitīvai un smaidīgai, nav jādomā ko citi par tevi teiks, daudz esmu lasījusi psiholoģiju par un ap dzīvi (lasot viss ir skaidrs, kā melns uz baltas lapas) un tagad arī tik daudz padomu un informācijas ''kā to darīt'', bet, kad lieta nonāk līdz praksei, tad viss ir ''slikti'', nezinu, nesaprotu, vai tā ir pareizi, vai tā vajag (apjukums un putra galvā), nemāku atrast sevi, savu ''ES''. Vēl jo projām neesmu satikusi savu vīrieti, nekad neesmu mīlējusi. Viena draudzene pat ir teikusi, ka esmu ledus karaliene ar ledus sirdi un vienā no dzimšanas dienām viņa man uzdāvināja pašgatavotu zilu ledus sirdi no ģipša un teica '' Ilze tā ir Tava ledus sirds, ceru, ka kādam izdosies viņu atkausēt''. Īsti nezinu kur ir tas āķis, ''problēma'', varbūt esmu pārāk nopietna, varbūt izvēlīga, bet atkal, kā saka, ka ir jābūt nedaudz egoistei un izvēlīgai, jo izvēlamies taču partneri ar kuru gribam kopā pavadīt visu savu dzīvi. Man patīk uzmanība un to saņemt. Draugi saka, ka esmu super cilvēks, tādu, kā mani vēl vajag pacensties atrast. No vīriešu puses uzmanības arī ir daudz, komplimenti, uzaicinājumi uz randiņiem, bet tas viss nav tas, ko es vēlos. Pa lielam dzīvei man viss pietiek un žēloties par kaut ko nevajadzētu, ģimene vesela, jumts virs galvas ir, silts ēdiens, draugi apkārt, bet pati sevi nejūtu (kaut kas pietrūkst), kā Jūs pieminējāt - nedzīvoju uz pilnu jaudu. Gribu to bremzi palaist vaļā, bet kaut kas traucē. Es nekādā gadījumā nesaku, ka esmu nelaimīga sieviete, bet neesmu arī laimīga. Nedrīkst taču dzīvot tikai apkārtējiem un domāt, kā, lai izgrozās, lai tikai viņiem būtu labi, priekš sevis arī ir jāmāk dzīvot. Es varētu daudz un dikti stāstīt, patīk sarunas ar cilvēkiem, dalīties ar saviem viedokļiem un klausīties .. .

Iegāju Dzīves Mākslas Akadēmijā un sapratu, man patīk tas ko es redzu un es gribu būt maza daļiņa tur. Parunājoties ar superforšajām un tik sirsnīgām sievietēm, negribējās iet prom no turienes. Pēc pirmās lekcijas izejot ārā uz ielas es biju jau pavisam cita. Ceļš uz laimīgāku un sievietes dzīvi ir sācies... Milzum liels paldies Dimantrai un visai akadēmijai par tik fantastisku iespēju. Gaidu ar nepacietību nākamās lekcijas.

Recent Posts

See All

Sievietes askēzes

Par sievietes askēzēm. Šī dikti interesanta tēma, var eksperimentēt daudz un dikti. Tā tad viņas ir veselas trīs. Būt skaistai, būt interesantai un patīkami runāt, patīkamā balsī, par patīkamo! Superī

Sievietei ir jābūt skaistai

Pēdējā laikā man ir uznākusi tāda, kā maza ziemas depresija. Saprotu, ka tas nav labi un ir jāmēģina ātrāk tikt ārā no šī stāvokļa. Iedvesmas kaut kam, da jeb kam - pilnīgi nekādas. Katru rītu ceļotie

Nauda ģimenē

Lekcijas tēma bija par naudu ģimenē. Par cik pašai sava vīra un bērnu man pagaidām vēl nav, tad visa nauda kuru es nopelnu, ir tikai mana, nevienam nedodu un neviens cits man viņu arī nedod. Viss ko D