Kā man gājis pa šo laiku?

Pēc neliela pārtraukuma esmu atgriezusies pie rakstīšanas. Kas pa šo laiku mainījies manā dzīve? Pārlasot iepriekšējo ierakstu, kad likās viss iet uz augšu, šobrīd situācija ir cita un redzu cik ļoti tobrīd maldījos. Taču nekas, nekas. Nemainīgi gan turpinu apmeklēt Dimantras lekcijas un tā ir tāda mazā oāzīte, kur sasmelties enerģiju un atgūt dzīvesprieku. Atcerēties, ka viss, lai būtu laimīga ir manī pašā – noņemt uzmanību no prāta uz sievietes spēka avotu, atbrīvot saules pinumu un pierē uzburt saulīti - cerība un paļaušanās, ka viss būs labi ir atpakaļ. Tā dievietes sajūta, kad saražojam oksitacīnus ir lieliska. Un reizi nedēļā vismaz kopā visas atkal atceramies, ka jāizkāpj no vīrišķajiem ieradumiem. Skaidrs protams, ka viss nenotiek uzreiz. Kas tad notika ar vīrieti, kurš atbilda ābecei? Skaidrs ir tas, ka nenovērtēju viņu kamēr vēl nestaigāju rozā brillēm. Dzīvoju kādu brīdi pa mākoņiem un neklausīju draudzeņu brīdinājumiem, nesalikt visus savus mērķus uz vienu kārti. Arī Dimantra ir brīdinājusi, ka nedrīkst kļūt vīrietim ērta, diemžēl es pārāk centos visādi izdabāt un rūpēties. Pat ja bijām draugi (viņš gan arī vēl nav oficiāli izšķīries), biju pārliecināta, ka pamazām satuvināmies un tā kā ābece strādāja man likās, ka ja uzsāksim kopīgu projektu eventuāli tas varētu attīstīties attiecībās. Es tagad arī esmu pārliecināta, ka vīrieši un sievietes nevar būt tādi draugi kā piemēram sievietes ar sievietēm. Man likās, ka iespējams jūtu ko vairāk par draudzību, likās ka arī viņam ir līdzīgi un domāju, ka vienkārši skatīšos kurp tas viss ved. Taču tiklīdz nāca gaismā, ka viņš paralēli tiekoties ar mani ir kopā ar vēl vienu sievieti- sapratu, ka man galīgi nav vienalga un jutos pievilta. Tāpēc šobrīd esmu pielikusi punktus visiem projektiem. Divus Dimantras brīdinājumus – turies tālāk no precētiem un manipulatoriem, jo tur tikai sirdssāpes gaidāmas- tagad esmu pārbaudījusi praksē. Nezinu cik ļoti viņš to visu plānoja, un vai tiešām ir manipulators, bet skaidrs ir ka man vajadzīga distance un laiks lai atgūtos un atgūt ticību cilvēkiem. Jāatgriežas pie saviem sapņiem, kuri svarīgi man pašai un jāmeklē citi veidi kā tos īstenot. Pirms pāris nedēļām protams, emociju ziņā viss likās ļoti slikti, bet šobrīd šo brīdi redzu kā iespēju jaunam sākumam un labākai sevis iepazīšanai. Pieredze, kaut arī nepatīkama, mani ir bagātinājusi. Lekcijās pa šo laiku mācījāmies par askēzēm un mīlestības valodām. Novērojot pamanīju, ka man pašai ir noteikti izteikta praktisko rūpju mīlestības valoda, tāpēc, ja kāds mani pavada uz mājām vai parūpējas, lai man nav jānes smagumi man liekas kā mīlestības izpausme. Tāpēc arī par saviem mīļajiem rūpējos cik varu un cenšos, lai viņiem ikdiena būtu vieglāka. Arī pieskārieni ir mana mīlestības valoda, kā arī vārdi, jo man pašai patīk daudz runāt, un klausos arī citos, tāpēc, ja man kāds saka, ka viņam esmu svarīga, es tam noticu. Tas diemžēl arī rada risku uzķerties uz manipulatoriem. Jebkurā gadījumā priecājos uzzināt par šīm valodām, jo tās palīdz labāk izprast sevi un apkārtējos. Citas valodas ( ēdiena, emocionālo un mentālo rūpju un dāvanu valodas) novēroju kā izpaužas citiem. Tas pagaidām arī viss, jāturpina sapņot, novērot sevi un saprast, kas dara prieku un kas man patīk un protams oksitacīnu ražošana.