Kurš būs solists manā korī?

Domājot par pēdējām divām lekcijām, aizķēries fakts, par domām galvā un kā tās tikušas

salasītas no dažādiem dzīves vīriešiem. Ļoti labi varēju identificēties ar Dimantras piemēru par to, ka reizēm nodomāju: “tā, tagad man ir laiks, mierīgi visu apdomāt un tad viss taps skaidrāks.” Bet rezultātā, tikai vēl lielāka neskaidrība. Tad nu laikam galvā man dzied tas vīru koris, kur viens solists mēģina otru pārkliegt. Skaidrs, ka tēva balss tur bieži parādās un reizēm saprotu, ka pat tagad, kad it kā esmu pieaugusi, ar vecākiem vairs nedzīvoju un apzinātā līmenī domāju, ka esmu pilnīgi neatkarīga savās domās un spriedumos- patiesībā, daļa ideju ir tās, kas kaut kur iekšā sēž kopš bērnības. Arī citi vīrieši, kuri man bijuši svarīgi ir stipri ietekmējuši manas domas, es pat to kaut kad biju piefiksējusi un likās -redz kā -vājš raksturs. Bet tagad man ir arī cits skaidrojums. Cenšos, kādu brīdi jau noķert tās domas un paanalizēt, no kura man tās, bet tas galīgi nav viegls uzdevums. Vēl interesantāk ir mēģināt uzķert, savu intuitīvo, sievišķo sajūtu it sevišķi ņemot vērā, ka tas nav iespējams ar prātu, bet tikai ar ķermeni. Pie tam prāts mēģina pretoties, jo nav jau argumentu.

Kopumā ņemot jāpievērš tomēr uzmanība, kādu informāciju uztveru un ap kādiem vīriešiem

ikdienā grozos, jo viens ir tēvs un radi, bet ir taču arī kolēģi, skolotāji un citi. Lai informācija, ko no viņiem iegūst dod labu un atstāj pozitīvu sajūtu ķermenī. Lai tā velk uz augšu un nes izaugsmi nevis otrādi.

Vēl viena nostāja, kas galīgi jāatmet – ko tad es? kam tad man? Jā es un jā man. Vislabāko, jo kurš tad par Tevi rūpēsies, ja ne vispirms pati? Jālaiž vaļā tas pieticīgums, jo citādi tie ambiciozie sapņi nemaz nerodas, ja domāju, ka nepelnīti. Respektīvi jāstrādā pie sievietes pašapziņas, sapņiem un jāņem nost vainas sajūta, nav sevi jāvaino. Un vispār nevienu nevajag vainot. Jo, tā ir postoša sajūta, tāpat kā skaudība – iemācīties pateikties tiem, kuriem man kaut kas skauž jo viņi parāda, ka tas ir iespējams. Galīgi nav viegli, bet pamazām top skaidrs, kur bijuši tie greizie priekšstati.

Tādas nopietnas pārdomas šonedēļ, bet arī atbrīvojošas. Vēl jāpašķirsta lekciju pieraksti no

septembra- jo piemirstas galvenie orientieri- man patīk un viegli.

Recent Posts

See All

Dzīve kā teātris

Vēl viena nedēļa paskrējusi un šoreiz lekcijā iepazināmies ar tēmu par sievietes lomām. Kā izrādās, sievietei esot attiecībās ir jābalansē starp piecām dažādām lomām. Māte vai mīļākā, kalpone vai siev

Mīl vai nemīl?

Instinkti, iemīlēšanās, mīlestība , mīlestības valodas – viss kopā dara dzīvi raibu. Vakardienas lekcijā tēma bija iemīlēšanās, kas ir kaut kas pilnīgi cits kā mīlestība. Iemīlēšanās ir vienkārši horm

Kur es biju agrāk?

Šonedēļ divejādas izjūtas pēc lekcijas. Lai gan turpinājām to pašu tēmu, daļēji atkārtojoties, tam kas jau zināms, šoreiz man lekcija raisīja citas pārdomas. Sievietes divas galvenās dzīves profesijas