Kurš maksās?

Pēdējā lekcija bija interesanta ar to, ka visas palikām uz pauzes vienā momentā, kad Dimantra teica, ka kopīgie ģimenes budžeti nekur neder un ģimeni ir jāuztur vīrietim. Pie tam, tas, protams, attiecas arī uz randiņu periodu un sievietei naudu vispār nekad nevajadzētu dot, nedz arī piedalīties rēķinu apmaksā. Šeit sapratu, ka ļoti grēkoju, jo no sabiedrības un vecākiem esmu drīzāk iemācījusies, ka jābūt finansiāli neatkarīgai. Saprotams, ka brīdī, kad vīrietis kaut ko mums izmaksā, teorētiski nonākam viņa varā (tāda vismaz mēdz būt sajūta), bet tanī pašā laikā tāds jau arī ir mērķis – izkāpt no savas līderības un nodot atbildības uzņemšanās lomu vīrietim. Un nav jau tā, ka tas būtu vienpusēji, pretī sieviete dod savu uzmanību un mīlestību. Mūsdienu sabiedrībā šis nemaz nav viegls uzdevums, it sevišķi, ja vīrišķajās jomās jau ir sasniegts daudz, sievietei nav nemaz tik viegli nolikt maliņā emancipēto pasaules skatījumu.

Tas ko es pati saprotu atskatoties uz līdzšinējo dzīves pieredzi, ka ne tikai iekšēja neskaidrība par izmaksāšanas jautājumiem (parasti jūtos ļoti neērti, kad pienāk apmaksas brīži), bet arī nemācēšana turēt sevi par balvu ir visticamāk traucējušas izveidot ilgstošas attiecības. Cienīt sevi, neskriet nevienam pakaļ un neuzņemties atbildību ir lietas kas vēl jāapgūst. Savā ziņā riskanta sajūta, jo jāiemācās paļauties uz otru un kā nu tas būs, kad nespēšu visu kontrolēt.

Otrs brīdis, kad dziļi ievilkām elpu bija, kad uzzinājām, ka brīdī, kad vīrietis sāk naudu jau prasīt, tas nozīmē, ka attiecības jau ir degradējušās. Sieviete vīrietim vairs nav seksa objekts un viņš tai atriebjas. Tas ir rezultāts, kad apmaiņa nav notikusi un vīrietis nav saņēmis pietiekami sievišķo enerģiju un sieviete ir pārāk daudz saražojusi testosteronus un vīrišķo enerģiju, rezultātā radot konkurenci. Nezinu kā citām, bet man ir gadījies, ka vai nu tādēļ, ka vīrietim visa nauda uz kartes, vai citu iemeslu dēļ, man nākas par kaut ko samaksāt un ir pat pašai tāda kā nepareiza, greiza sajūta. Tagad arī saprotu kāpēc un, lai gan ar prātu liekas, ka tas taču tikai godīgi, rezultāts ir kāds nu tas ir, respektīvi – attiecību neesamība.

Daudz vielas pārdomām šonedēļ, un kā parasti ar nepacietību gaidu nākošo lekciju.


Recent Posts

See All

Dzīve kā teātris

Vēl viena nedēļa paskrējusi un šoreiz lekcijā iepazināmies ar tēmu par sievietes lomām. Kā izrādās, sievietei esot attiecībās ir jābalansē starp piecām dažādām lomām. Māte vai mīļākā, kalpone vai siev

Mīl vai nemīl?

Instinkti, iemīlēšanās, mīlestība , mīlestības valodas – viss kopā dara dzīvi raibu. Vakardienas lekcijā tēma bija iemīlēšanās, kas ir kaut kas pilnīgi cits kā mīlestība. Iemīlēšanās ir vienkārši horm

Kur es biju agrāk?

Šonedēļ divejādas izjūtas pēc lekcijas. Lai gan turpinājām to pašu tēmu, daļēji atkārtojoties, tam kas jau zināms, šoreiz man lekcija raisīja citas pārdomas. Sievietes divas galvenās dzīves profesijas