Kur es biju agrāk?

Šonedēļ divejādas izjūtas pēc lekcijas. Lai gan turpinājām to pašu tēmu, daļēji atkārtojoties, tam kas jau zināms, šoreiz man lekcija raisīja citas pārdomas. Sievietes divas galvenās dzīves profesijas ir seksualitāte un ēdiena gatavošana. Ja ar otro, man šķiet, es tieku labi galā, tad pirmajā man visticamāk ir lieli zināšanu robi. Nedaudz nāk virsū panika, saprotot cik daudz ko būtu jāmācās (tikai aptuveni saprotot ko), jātrenē, jāizzin un iepriekš nemaz neapzinājos, ka tāds ir uzdevums. Nedaudz ir tāda ar bomi pa galvu sajūta.

Labā lieta, ka ir akadēmija kā risinājums, kur ir kursi un prakses, tieši ar domu, lai attīstītu sievietes seksualitāti un sievišķo pašapziņu. Šobrīd gan, kamēr neesmu neko no tā visa uzsākusi, ir saradušies kaut kādi kompleksi, liekas, ka viss ir palaists garām un pārliecība par sevi ir samazinājusies. Bet, STOP – tagad uzrakstīju un saprotu – pagātne ir pagātne un nevienu nevainot, arī sevi ne. Ieelpoju, izelpoju un pārvirzu uzmanību prom no galvas un daudzbalsīgā kora.

Nāk prātā frāze, ko Dimantra minēja rudenī- pienāk brīdis, kad saproti, ka esi bijusi maisā. Tas ir brīdis, kad galva ir laukā, bet nāk apjausma par visu līdzšinējo. Iespējams tas raksturo to kā šobrīd jūtos. Nedaudz pārslēgšos no rīcības plānu kalšanas (testosteroni tikai rodas), mēģināšu sevi pārliecināt, ka nekas, nekas, varu sākt mainīt sevi no šī brīža un sajust mieru. Varbūt jānoskatās vēlreiz lekcija, ja jau mums tagad ir tāda iespēja.

Recent Posts

See All

Atbildība vai tomēr vaina?

Šonedēļ runājām par tēmu, kas atšķiras no līdzšinējām, jo apspriedām nevis sievišķo, bet vīrišķo. Arī tā daļa, ko mēs pavadām vīrišķajā enerģijā jāpavada kvalitatīvi. Tad nu uzzinājām daudz jauna par

Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala

Šeku reku, pēdējā lekcija šajā kursā klāt. Lekcija bija tāds kā kopsavilkums un tik tagad var aptvert cik ļoti daudz ir pārrunāts un uzzināts šī kursa laikā. Liekas tikko vēl bija pirmās lekcijas un n