Meklēju sevī savas svētības - savas mazās burvības

Šajā nedēļā ražoju oksitocīnus...un meklēju sevī savas svētības - savas mazās burvības. Meklēju kur un kā savā ikdienā ražot šo mums sievietēm tik ļoti svarīgo hormonu - gribētos pat teikt maģiju. Lai gan par šo tik svarīgo procesu zinu jau vairākus mēnešus, nav nemaz tik viegli mainīt savus ieradumus, izšķīdināt visus tik iemīļotos vīrišķos niķus. Un papildus šim vēl meklēju sevī visu skaisto, labo, vērtīgo - kas mani padara īpašu - meklēju savas svētības. Sākumā šķita, ka nekas daudz jau nebūs, bet kad sāku savu sarakstu, atradās arvien vairāk brīnumiņu, kas manī mīt, taču par ko brīžiem aizmirstas būt pateicīgai. Šonedēļ centos novērtēt sevi un atklās savu iekšējo maģiju no jauna. Un joprojām nav viegli. Dažas lietas, kuras esmu "atmācījusies", jau palēnām kļūst par ieradumu, par ko man ir liels prieks, taču viss pārējais vēl ir kā darbs - jāatceras un jāsaņemas. Un katru dienu arvien interesantāks un augļus nesošāks darbs ar sevi. Esmu neizsakāmi pateicīga, ka man ir iespēja būt šajā ceļā pie savas iekšējās sievietes. Esmu ceļā, gaidi!