Nekad! Vai tiešām? Jā tiešām!

Kāpēc tāds nosaukums? Jo pēdējās divās lekcijās bieži atkārtojam šo jautājumu. Tēma ir

postulāti, kas ir konkrēti likumi, ko nedrīkst interpretēt. Līdz ar to, bieži sanāk reaģēt uz tiem ar pārsteigumu un pirmā sajūta ir pretestība. Nezinu kā citām kursantēm, bet man šī pretestība rodas, jo dzirdot likumu uzreiz nāk prātā situācijas, kad esmu rīkojusies pretēji. Un tad gribās sevi kaut kā attaisnot un iebilst. Protams brīdi parunājot un apskatot likumu dzīvē, var jau saprast, ka tie postulāti vienkārši izgaismo, ka iepriekšējās situācijās esmu bijusi vīrišķajā enerģijā. Bet nevienu nevainojot- kā bija tā bija un skats nākotnē.

Daži no postulātiem ir tādi, ko jau nepazināti ieviešu – piemēram par tīrību un skaistumu – jā

man ir svarīgi, ka arī zeķes plauktā ir skaisti saliktas un zobu birstes stāv skaistā trauciņā un kā izrādās, tas nav vien mans niķis, bet ir pat vēlams. Citus postulātus bija grūtāk pieņemt, piemēram, par to, ka sarunai par bijušajiem ar mīļoto vispār nav jānotiek un arī par viņa bijušajām nevajag interesēties. Vai arī, ka viņa klātbūtnē nedrīkst ar citiem koķetēt. Skaidri zinu, ka kādā strīdā par spīti viņam, es esmu tā darījusi (protams, neko nepanākot). Un tad vēl tie postulāti, kuri taču ir skaidri jau sen, tikai, ai, cik ne viegli ieviešami praksē- piemēram, nekad viņu nevainot vai arī būt vienmēr labā garastāvoklī viņam klāt esot. Lai šos ieviestu zināms darbs ir jāveic, lai iegūtu to harmoniju un laimi attiecībās, ko tik ļoti gribās. Jo kopš esmu akadēmijā, zinu, ka sievietes vadmotīvs ir rīkoties kā ir labi attiecībām un tas tad arī ir tas, kāpēc piepūlēties un to savu garastāvokli pagrozīt.