Pavasara karuselis

Pārlasīju pagājušajā reizē sarakstīto – tik traki vairs nav, vairs nejūtos kā ievainota stirna– tagad drīzāk ir ļoti liels nogurums un mēģinu saprast kā turpināt un vai turpināt konkursu, vai arī ir vajadzīga pauze. Griežos karuselī ne pa jokam un arī savus sievietes gadalaikus izjūtu ar tādu kā ekstra intensitāti. Par šo pēdējo pusotru mēnesi, kopš esmu kandidātu ieskauta, es esmu ļoti, ļoti daudz atklājusi par sevi un savām vēlmēm, kā arī labāk izprotu vienu no sievietes askēzēm par pacietību. Laikam jau tas ir svarīgākais, prast ne tikai izsapņot sapni, bet arī palaist, to. Būt mierā ar sevi, to, ka esmu viena un tas, ka eju uz randiņiem nenozīmē, ka tūdaļ mērķis būs sasniegts. Jo realitātē nav mērķu – ir divas pretējas dabas radītas būtnes, kuras izvēlas. Izvēlos es un izvēlas viņi. kā es tā viņi.

Protams, ka es ilgojos pēc mīļuma un mīlestības pilnām attiecībām, bet tā skriešana, principā ar galvu sienā, pie tām nenoved. Ir nedaudz jāsaprot, kādiem maldiem es ticu un jāpadzenā tie tarakāni. Vai man gribās situācijas konrolēt- jā; vai man ir nemiers, ja man neraksta- jā; vai es esmu cukurmaiss – jā brīžiem esmu. Vai ir risks, ka ja es kādam patikšu, es pārstāšu izvērtēt, vai man viņš vispār patīk – jā. Vai mani biedē visa interneta vide ar izlikšanos un netikšanos klātienē – jā.

Tātad secinājumi – pat, ja man visa šī pieredze bija nepieciešama - ir jātaisa maza pauze. Kāpēc? Jo jūtos nedroši par sevi un arī tik ļoti vēlos ticēt brīnumiem. Ir beidzot jābūt mierā ar sevi, jāsamīļo sevi pašai un jābauda, jābauda pavasaris, un kaut vai tas, ka vispār spēju just. Vai es šobrīd ticu, ka ir kaut kur ārā ir mans nākotnes vīrs, kurš gaida, kad tiksimies un ir priecīgs, ka konkursā neuzvar neviens no šobrīd satiktajiem? Ja godīgi – nē. Man drīzāk ir tāda diezgan liela tukšuma sajūta, ceru, ka tā pāries. Un absolūta taisnība, tam, ko jau pasen akadēmijā mācījāmies ka tā enerģija no mums sievietēm iet prom pie vīriešiem – šādi, intensīvi tiekoties un rakstot – es skaidri jūtu, ka dalos pa labi pa kreisi. Tagad ir palikuši apmēram 30% no tā, kas bija marta sākumā. Jāpiestrādā būs pie oksitacīnu ražošanas, lai būtu ar ko dalīties.

Kamēr manā dzīvē tusiņš notiek, lekcijās ir bijušas divas tēmas par pavasari dzīvē. Pirmā par krāsām un kā, tās pareizi izmantojot noteiktās situācijās,varam savai dzīvei piešķirt īsto toni. Galvenā aiziņa, ka sievietēm jāģērbjas kā puķēm pļavā – ziedošās krāsās. Otra tēma bija jau stipri dziļāka – par dažāda veida atkarībām, par to kā tās saskatīt un ar kādām metodēm tikt no tām projām. Nozīmīgi atklājumi sev pašai par to, kas tad īsti ir tā brīvība man un kā ir, kad esi brīva no visādiem māņiem un atkarībām.

Recent Posts

See All

Līdzsvarā

Jaunākajā lekcijā runājām par līdzsvaru attiecībās un, ka jābūt vienā svaru kategorijā. Tas nozīmē, ka lai tu teiktu jā viņam vispirms ir jāsaka jā un otrādi. Svarīgi būt tikpat egoistiskai cik esmu m

Es, es pati un Tinderis

Šodien lekcijā runājām par to kā nav vērts mēģināt izprast vīriešus, jo tas nav iespējams. Tāpat kā viņiem nav iespējams izprast mūs. Vēl arī pieskaramies tam, ka pirms dodamies attiecības, laulībā –

Atmodināta

Gluži kā Sniegbaltīte, kura bijusi noburta un nu noskūpstīta un atmodināta. Tik pasakā tās ir beigas, bet dzīvē sākums. Kā ies tālāk? Kā sasapņosim? Lai vai kā, bet sajūta ir vienkārši lieliska un pēd