Vīramāte - Vellamāte?

Nu jau pagājušas divas nedēļas kopš nometnes un jāsaka, ka viļņveidīgi, bet tikai brīžiem izdodas noķert un atcerēties to gaišo, mīļuma pilno sajūtu, kas bija pēc nometnes. Bet īpaši ir zināt, ka tāda maz var būt. Un iekšējā miera meklējumi patreizējā pasaules situācijā acīmredzami ir vienīgais glābiņš. Apkārt esošais nemiers un spriedze rada daudz testosteronu līdz ar to vēl vairāk mīļuma un oksitacīnu nepieciešams, lai tie mums pietiktu un palīdzētu. Neliels moments šonedēļ bija, kad dejošanas mēģinājumā kādā brīdī apzināti noņēmu uzmanību no prāta un ļāvu, lai mani vada- tik brīnišķīgu Vīnes valsi vēl nebiju dejojusi – likās, ka lidoju. Tā ka ir vērts nemēģināt vienmēr prātu mocīt- tas nav iespējams un ir arī nav vajadzīgs – īpaši dejojot.

Šajā nedēļā, gan viss notika kā ierasts un tikāmies otrdienā ar meitenēm. Tēma bija interesanta, varbūt šobrīd gan man ne tik aktuāla – vīramātes. Taču noteikti ļoti noderīgas zināšanas nākotnei. Runājām vispār par mammām, mums taču katrai ir mamma un mamma katram bērnam ir vissvarīgākais. Tāpat kā mammai bērns un arī vīrietim ar mammu ir īpaša saikne, ko nevar ignorēt. Piemēram, mana vīrieša mamma taču patiesībā ir sieviete ar līdzīgu gaumi man, jo gan viņa gan es mīlam šo vīrieti. Un tas taču ir labs pamats draudzībai. Liekas jocīgi, bet tas ir pats labākais variants, kad abas viena otru pieņemat.

Ņemot vērā, ka tie ir reti gadījumi, kad vīrietis pārvar jau ieprogrammēto saiti ar māti, tad, lai nenostādītu viņu pa vidu un neliktu viņam izdarīt izvēles – labāk attiecības ar vīra mammu labāk ņemt uz sevi. Un kā ar jebkuru cilvēku, ja rodas kašķi un liekas, ka nesaprotamies, pamēģināt saprast viņu, viņas dzīvesgājumu, varbūt mīlestības pārpilnību un varbūt viņai piemīt īpašības, kas pašai sevī kaitina. Variantu ir daudz un katra situācija un konkrētā ģimene ir atšķirīga, taču skaidrs ir, ka noteikti ir vērts pacensties- miera, harmonijas un skaistu attiecību vārdā.

Noslēgumā vēlu mieru, veselību un svētību visās mājās!