“Vai sievišķības tradicionālā ideja par ģimeni nav novecojusi?” – atbild Dimantra Antra

Eva jautā: “Palasot sievišķības terminus, tiek teikts, cik svarīgi būt sievišķīgai, ka sievietei nav daudz jāstrādā, ka jāatrodas aiz vīrieša, ir jābūt ģimenei. Tas viss liekas skaisti un romantiski. Bet. Es savā darbā, sabiedrībā, apkārtnē sastopu sievietes, kuras nemaz vīrieti un ģimeni negrib. Daudzas nodarbojas ar garīgajām praksēm, brauc uz Indiju, dzīve ir super, bet vīrieti, ģimeni – nē, tādu stresu viņām nevajag. Man tuva draudzene apceļojusi vismaz 20 pasaules valstis, viņas lielākais pasaules bieds būtu piesiet sevi ģimenei, un viņai jau ap 40. Lielākoties visa dzīves būtība ir vērsta uz to, lai atrastu sevi, dzīvotu sev, baudītu dzīvi. Un tādas sievietes satieku pat pēc 50, kuras saka, ka nekad ģimeni nav gribējušas un ir laimīgas, dzīvojot sev. Un tas mūsdienās ir kā “trends” – aizbraukt uz kādu ašramu, nodarboties ar hobiju, bet ģimeni – nu nē, tādu ierobežojumu nevajag, jo sievietes nevēlas zaudēt laiku, naudu un mieru. Tieši šī iemesla dēļ man rodas jautājums – vai šī sievišķības tradicionālā ideja par ģimeni nav novecojusi? Jo mūsdienu sievietes lielā vairumā nemaz nav ieinteresētas būt ar vīrieti un auklēt bērnu – piedevām atsacīšanās notiek labprātīgi, un daudzām par to sirds nesāp un nelaimīgas viņas arī nav. Kāds būtu komentārs par šo, un kāpēc tā notiek?”


Dimantra Antra:

Bizness ir vīrišķā teritorija. Sievietei sevi izpaust caur biznesu ir vieglāk nekā veidot attiecības ar ļoti sarežģītu būtni – vīrieti. Attiecības starp sievieti un vīrieti ir vissarežģītākās attiecības, kuras prasa nepārtrauktu izaugsmi un ieguldīšanos. Kā kurinot uguni, malkai ir jābūt. No sievietes tas prasa ļoti lielu izaugsmi. Izskanot viedokļiem, ka sievietes ir laimīgas bez attiecībām, un viņām pietiek vienīgi ar karjeru, uzskatu, ka patiesībā tā nevar būt. Sieviete tāpat kā visas cilvēciskas būtnes ir nākušas mīlēt. Mēs varam mīlēt savus projektus, dzīvniekus, dabu un cilvēkus. Bet pašas sarežģītākās attiecības ir ar pretējā dzimuma būtnēm. Pat bērnus mīlēt ir vieglāk, jo tur mums palīdz instinkti. Bet mīlēt otru dzimumu nav instinkta līmenī. Šī mīlestība nozīmē augstāku mīlestības pakāpi, kur bieži cilvēki ir sastapušies ar sāpēm un negatīvu pieredzi. Tās dēļ viņi jūtas apdedzinājušies un negrib šādas sajūtas atkārtot, izvēloties vairs nebūt attiecībās ar pretējo dzimumu. Bet mīlēt grib pilnīgi visi, un tādēļ tiekties pēc mīlestības attiecībās ir dabiski. Ļoti bieži bērnībā sakņojas patiesie iemesli, kuru dēļ sievietes nevēlas vai baidās veidot attiecības ar pretējo dzimumu. Bērnības pieredze, kur redzēti neveiksmīgi attiecību modeļi, attur sievieti veidot attiecības ar vīrieti esot pieaugušai, un šo tukšumu pēc attiecībām aizpildot ar veiksmīgu karjeru.