Zilonis un rasas lāsīte

Pēc pēdējās lekcijas iegrimu diezgan lielās pārdomās. Ne pašās pozitīvākajās. Turpinot novērot no malas savu dzīvi – saprotu, ka “viegli” nav nemaz tik viegli. Īsie panākumu prieki, kad kaut kas sasniegts (spriedze, adrenalīns – vīrišķā enerģija), nedod laimīguma sajūtu, vismaz kamēr nedaru to, kas patīk. Šobrīd mani darbā motivē vairāk materiālie ieguvumi nevis “patīk” vai viegli. Un tā rodas tas nogurums un izdegšana, ko nu māku atpazīt, bet vēl ne novērst. Sanāk, neizturēties pret sevi labi, jo rezultātā cieš miegs, režīms un rodas nemiers. Līdz šim atzīstu, ka esmu bijusi soģe citiem, kuri tā nedzīvo, un nav gatavi būt pārstrādājušies. Bet tagad sāku mainīt savas domas- gribās, lai darbs ir prieks.

Mani ļoti aizķēra atziņa, ka ja nevienu šodien nesamīļoji, nesamotivēji, neuzmundrināji, tad esi tikai novecojusi. Nebija patīkami saprast, ka esmu šodien tikai novecojusi un ka manās četrās sienās mani neviens negaidīs. Šī doma arī loģiski noveda pie nākošās - par mani un attiecībām vai to neesamības. Kādu laiku jau domāju, kur ir tā mana problēma. Jā, varbūt baidos neatkārtot vecāku modeli un tāpēc nemēģinu. Iespējams, ka izstaroju to destruktīvo enerģiju, kas nāk no vīrišķās enerģijas pārpilnības, kas nāk no spriedzes un noguruma. Tā tātad nav motivējoša un varbūt tāpēc nekas nesanāk. Varbūt manī mīt kādi nereāli sapņu prinču ideāli, kas traucē. Vai arī manī ir par maz sievišķās enerģijas un vīrieši to jūt? Kā piemērs par rasas lāsīti un ziloni, ja sievišķā enerģija manī ir nedaudz, tad piesaistu tikai tos, kuriem tā ir maz vajadzīga (odam rasas lāsīte ir daudz, bet zilonim- nekas).

Nav jau tā ka es negribētu būt tas ziediņš un starot vieglumu, bet tiklīdz kā kāds iekrīt patīk kategorijā es izmainos, kļūstu stīva, bikla un man ir grūti atklāt ko domāju vai jūtu. Domāju, ka viena no problēmām ir, ka pati neuzticos savam patīk/nepatīk instinktam. Bieži ietekmējos no apkārtējo domām un neklausu sevi. Šobrīd esmu situācijā, kad prāts saka – pagaidi paskaties, varbūt tomēr ir īstais, bet ja skatītos viegli un patīk/nepatīk, tad jau kādu laiku atbilde būtu nepatīk un nav viegli. Jāatzīst, ka šobrīd man pati ilūzija par attiecībām liekas vilinoša, taču bez jūtām un tikai ar prātu, laikam harmoniskas attiecības neveidojas. Pagaidām krasus lēmumus nepieņemu, jo ceru, ka drīz spēšu labāk pati saprast ko vēlos, kas patīk un salikt punktus uz i. Varbūt vienkārši ir jāļaujas viegluma sajūtai un jāatvadās no visa kas grūti. Nepārtrauktā analīze un satraukšanās kā būtu, ja būtu arī nogurdina. Būs lekcijā jāpajautā varbūt tā arī ir nepareizi izmantota enerģija.

Recent Posts

See All

Atbildība vai tomēr vaina?

Šonedēļ runājām par tēmu, kas atšķiras no līdzšinējām, jo apspriedām nevis sievišķo, bet vīrišķo. Arī tā daļa, ko mēs pavadām vīrišķajā enerģijā jāpavada kvalitatīvi. Tad nu uzzinājām daudz jauna par

Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala

Šeku reku, pēdējā lekcija šajā kursā klāt. Lekcija bija tāds kā kopsavilkums un tik tagad var aptvert cik ļoti daudz ir pārrunāts un uzzināts šī kursa laikā. Liekas tikko vēl bija pirmās lekcijas un n

©2018 Life Art Academy